Lasījums no mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlija ko pierakstījis Sv. Lūka 9.nodaļā.

28 Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt. 29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas. 30 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu, tie bija Mozus un Ēlija. 31 Tie parādījās debess spožumā un runāja par Viņa galu, kas to sagaidīja Jeruzālemē. 32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam. 33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja. 34 Un, viņam vēl tā runājot, parādījās padebesis un viņus apēnoja. Bet viņi bijās, kad padebesis viņus apklāja. 35 Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!" 36 Un, kad balss atskanēja, tad Jēzus bija viens pats. Bet viņi klusēja un tanīs dienās nesacīja nevienam nekā par to, ko bija redzējuši. (Lk.ev.9:28-36)

Lūgsim: Nāc Kungs Trīsvienīgais Dievs un svētī mums Savu Vārdu jo tavs Vārds ir un paliek vienīgā patiesība mūžīgi. Āmen.

Mēs esam pēdējā, pirms Gavēņa laika svētdienā, ko sauc par Esto mihi svētdienu jeb precīzāk būtu teikt ‘’Esto mihi in Deum’’ tulkojot: ‘’Esi pie manis Dievs’’. Ko nu mums visiem tik ārkārtīgi arī vajag, lai Dievs būtu pie mums. To arī pamāca mums šīs dienas evaņģēlija teksts un Lūka iesāk ar viņam tik ierasto teicienu ‘’un notika’’, parādot ar šiem vārdiem saikni ar Veco Derību ko jau dzirdējām no 2.Mozus grāmatas un arī tur Rakstu vieta iesākās ar vārdiem: ‘’un notika’’. Jā, tas viss notiek pēc Dieva prāta un gribas arī mācekļi tur nenonāca nejauši, bet paša Kunga aicināti. Un divi vīri, kas ir minēti, šajā rakstu vietā pie Kristus apskaidrošanas, jeb parādīšanos godībā, kas arī ir Vecās Derības piepildījums pēc diviem vai trim lieciniekiem, kuri ir arī bijuši pie Kristus augšāmcelšanās un debesbraukšanas.

Mēs šajā svētdienā pārdomājam Kristus ‘’iziešanu’’ kurai jāpiepildās Jeruzalemē, tas ir par Viņa ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Mēs ieejam ciešanu laikā, kad katrs individuāli izvērtējam savas pasaulīgās gaitas un pārdomājam jo īpaši savas dzīves, vai tik arī mūs Kungs Dievs nav uzrunājis un varbūt pat aicinājis uz kādu kalpošanu, izredzējis kādam Savam svētam mērķim.

Mūsu dzīvēs Dievs Savā žēlastībā uzrunā mūs jo bieži un arī dažādi, vienus caur pārbaudījumiem otrus caur ciešanām un tas viss tāpēc, ka Dievs Tēvs ir gādīgs Tēvs un rūpējas par savu radību, dodot vēl kādu iespēju mūsu laicīgā mūžā atgriezties no grēkiem jo tikai šajā dzīvē, mēs varam un drīkstam mainīties, laboties nožēlojot iepriekš darīto, bet mēs pārbaudījumus, ar laimīgām beigām saucam par sagadīšanos, nejaušību. Kā tautā saka: bija pareizie cilvēki, pareizā laikā un vietā. Jā, atnāca un ieteica pareizos padomus, visu noorganizēja un aizgāja. Izklausās jau skaisti, bet ja tas viss būtu tikai no cilvēka, tad mums par šo visu tiktu piestādīts milzīgs rēķins. Par šo it kā laimīgo sagadīšanos.

Studiju laikā Dr. Sandra Gintere mums studentiem jautāja: Cik jums ir draugu? Uz ko neviens skaidri atbildēt nevarēja varbūt kādam nebija itin neviena. Tāds statuss kā draugs ir piešķirams cilvēkam piemēram – ja mums ir vajadzība un mēs zvanam 3.00 naktī un gribam ko pajautāt steidzīgu un patiess draugs jau neatcirstu ar kādu īsu frāzi. Ir labi, ja ir tev draugs, kam pat naktī vari zvanīt un ar kuru var izrunāt visādas problēmas un saņemt atbalstu. Vispatiesākā un dziļākajā Drauga vietu protams piešķirot Kungam Jēzum Kristum, kas ir un paliek vienīgais un patiesais, vienmēr mūs gaidošais Labais Gans, kas sava padoma nu dien neliegs. Ko Viņš ir arī apstiprinājis ar saviem Svētajiem Vārdiem: Lūdziet un jums taps dots! Viss, kas mums ir jādara jālūdz, lai viss notiek pēc Dieva Svētā prāta un pavisam noteikti Viņš ir mūsu dzīvi vadījis un aicinājis, bet mums Viņam vienīgam un patiesajam draugam, Labajam Ganam ir jābūt pateicīgiem ko devis, ko dod un ko vēl tikai Savā žēlastībā ir sagatavojis mums dot!

Arī tālāk evaņģēlija Rakstu vieta runā par mācekļiem, kas tikko pamodušies un nesaprot, kas īsti notiek. Varbūt, ka ir, kas nogulēts! Šī Rakstu vieta runā par garīgu nomodu, ka nenoguļam īsto brīdi: ..jo mēs nezinām, kad Tā nama Kungs nāks. Arī līdzībā par desmit jaunavām runā par jaunavas, kas bija aizmigušas. Tāpēc mums ir dots laiks, kas ir Dieva žēlastības laiks, lai mēs atgrieztos no gŗēkiem un pieņemtu Dieva dotos žēlastības līdzekļus, kas mūs glābj no mūžīgās pazušanas: dzīvo Dieva Vārdu, kas ir teikts Bībelē, sakramentus: Viņa Svēto Kristību uz grēku piedošanu un pestīšanu, un Svēto Vakarēdiena, kas arī ir mums nemitīga atjaunošanās Kristū Jēzū, kas arī palīdz mums pastāvēt visās kārdināšanās un pārbaudījumos.

Šīs dienas Rakstu vietā arī pamatoti tiek apustulis Pēteris pieminēts, jo Kristus saka uz Sīmani Pēteri: Kēfa (klints). Pēc apsolījuma tieši Pēteris būs klints uz kura tiks būvēta baznīca, caur viņa ticības apliecību, tas ir caur cilvēka apliecību: ‘’Tu esi Kristus’’ un baznīcas stūrakmens un pamats būs pats Dieva Dēls Kungs Jēzus Kristus. Pēteris arī ir, tas māceklis, kas saka Jēzum: taisīsim trīs teltis vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam! Pēteris un arī pārējie mācekļi neredz un nesaprot, ka pa priekšu jānāk ciešanām: krustam seko augšāmcelšanās. Pēteris pats nesaprot ko saka, nesaprazdams valstībai paredzēto kārtību godība seko ciešanām!

Arī mēs, ja nenākam uz Dievkalpojumiem nespēsim izprast ko Dievs mums grib pateikt caur mūsu pašu ciešanām un pārbaudījumiem, jo šeit virs zemes mēs esam apgrūtināti, patiesi atraisīti un brīvi tiksim tikai pēc šis laicīgās dzīves, ciešanām sekos mūžīgā dzīvošana, debesu laime, paradīze, svēto kopība. Baznīca jau tagad, dzīves laikā, var kļūt mums visiem par draudzības, dievišķās dzirksts, mīlestības un svētības avotu mazinot mūsu laicīgās dzīves ciešana, bet vai mēs to vēlamies! Varbūt mēs esam pieraduši pie ciešanām un mums jau tā paliek par normālu dzīves sastāvdaļu!

Kristus ir devis apsolījumu ko Jēzus mīļais māceklis apustulis Jānis pierakstījis ‘’Katrs, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un, kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu. Jo tāda ir Tēva griba, lai ikviens, kas skata Dēlu un viņam tic, būtu mūžīga dzīvība, un es viņu celtu augšām pastarā dienā.’’

Tālākie notikumi liek mācekļiem dzirdot sabīties: ‘’Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!" Salīdzinājumā ar kristību Jordānas upē, kur tiek teikts: ‘’Šis ir mans Mīļais Dēls pie kura man labs prāts’’! Vārds ‘’izredzētais’’, kas ir kā tituls, rāda, ka Viņš ir Dēls, kurš jau kopš mūžības ir izredzēts pestīšanas plāna piepildīšanai. Mīļais Dēls ko pieminēja kristībās ir arī izredzētais. Tas ir arī Dieva mūžīgais plāns, ka Jēzum ir jācieš noraidījums un krusta nāve, lai tiktu godībā, kurā iesāktu mēs gūstam šeit un pilnībā pēc augšāmcelšanās.

Un pēdējie vārdi, kas teikti šis dienas evaņģēlija tekstā saka: ‘’Viņu klausiet’’. Precīzāk tulkojot no sengrieķu valodas būtu teikts: ’’Turpiniet vienmēr Viņu klausīt’’ un tas ļoti precīzi atbild Jēzus teiktajam: ‘’Neviens netiks pie Tēva kā vien caur Mani’’! Tagad saprotam, ko tad vēl klausīt, kā tikai un vienīgi Dieva Tēva Dēlu mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ir mūsu vienīgais un patiesais pestītājs, glābējs un nav neviena itin neviena cita, kas mūs grēcīgos zemes bērnus izglābtu. Viņam, lai slava un gods mūžīgi.

Āmen!